LPAA: Nozarēs jāveido pašregulācijas mehānismi

(04.11.2011.)

2.novembrī tiekoties nozaru asociāciju pārstāvjiem LDDK organizētajā mediju diskusijā „Alga aploksnē!”, kas norisinājās sociālās kampaņas „Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci” ietvaros, LPAA viceprezidents Ingus Rūtiņš minēja, ka auto remonta nozare pašiniciatīvas ceļā uzsāks nozarē strādājošo uzņēmumu sertifikāciju, kas būs pirmais solis ceļā uz auto remonta nozares regulējumu.

LDDK sniegtā informācija liecina, ka 2010.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir vairāk nekā 40% no Latvijas IKP, aptuveni 60% no Latvijā strādājošajiem atrodas riska grupā, kur varētu tikt izmaksātas algas aploksnē. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone norādīja, ka pēc VID apkopotās informācijas no 63 264 PVN maksājošiem uzņēmumiem, zem minimālās darba algas darbinieki tiek nodarbināti 63,1% no minētajiem uzņēmumu darbiniekiem, no minimālās algas līdz Ls 500 – 19,1%, no Ls 500 līdz Ls1000 – 4.6%, virs Ls 1000 – 1.7%.

2010.gada nogalē Latvijā no visiem „neatkarīgajiem” auto servisiem tikai pieci VID iesniegtajās atskaitēs ir norādījuši, ka darbinieki saņem vismaz 200 LVL pirms nodokļu nomaksas, savukārt visi pārējie „neatkarīgie” valsts uzraugošajām iestādēm bija norādījuši, ka darbinieki saņem 100 - 200 LVL pirms nodokļu nomaksas. Būtībā varam apgalvot, ka auto remonta nozares darbinieki lielāko daļu savu ienākumu saņem „aplokšņu algās” un būtiski kropļo godīgu konkurētspēju.

Diskusijā LPAA viceprezidents Ingus Rūtiņš akcentēja, ka „godīgai konkurencei vajadzētu būt iniciētai tieši no nozaru asociācijām, pārstājot utopiski cerēt uz valsts institūcijām, kas sakārtos nozares. LPAA jau aptuveni pusotru gadu, sadarbībā ar valsts iestādēm, izstrādā dokumentu bāzi auto virsbūvju remonta uzņēmumu sertifikācijai. Izmantojot kvalitatīvus vērtēšanas kritērijus, būs iespējams noteikt, kurš uzņēmums atbilst noteiktiem vispārpieņemtiem uzņēmējdarbības standartiem un kvalitātēm. Noteikumu pārkāpšanai sekotu konsekvences – sertifikāta zaudēšana, kas attiecīgi radītu jau tālejošākas sekas – tiktu liegtas iespējas, piemēram, piedalīties valsts publiskajos iepirkumos.”.

Diskusijas turpinājumā LPAA viceprezidents norādīja, ka „krīzes periodā nav notikusi nozares attīrīšanās, tieši otrādi – ir nākuši klāt mazi, sadrumstaloti uzņēmumi, kuri ēnu ekonomikas vidē jūtas ļoti labi un ērti un spēj dzīvot tikai ēnu ekonomikas zonā. Būtībā ir notikusi lejupejoša spirālveida attīstība”.

Diskusiju dalībniekiem, apmainoties viedokļiem par iespējamiem risinājumiem, I.Rūtiņš turpinot akcentēja „vai valdības līmenī ir notikušas publiskas diskusijas par ēnu ekonomikas apkarošanas neizbēgamām sekām – kā un vai legālā ekonomika spēs absorbēt beznodokļa zonā strādājošos, jo arī bezdarba līmenis ievērojami pieaugs.”