"Auto asociācija" valdes loceklis Krišs Lipšāns sacīja: "Viss ir likumsakarīgi. Latvijas normatīvie akti paredz, ka katram autovadītājam ir jāveic sava transportlīdzekļa obligāta apdrošināšana jeb jāiegādājas OCTA polise. Šī polise darbojas gadījumos, kad jāsedz zaudējumi, ko esi nodarījis auto negadījumā iesaistītajam transporta līdzeklim. Ņemot vērā, ka šie zaudējumi uz polises pircēju neattieksies, ir tikai loģiski, ka viņš izvēlēsies lētāko nevis kvalitatīvāko piedāvājumu. Un tālāk jau sākas riņķa dancis. Arī apdrošinātājs domā par saviem finanšu rezultātiem, tāpēc kā sadarbības partnerus, kas tiek burtiski uzspiesti cietušajam auto vadītājam, izvēlas auto servisu ar viszemāko cenas piedāvājumu. Domāju, ka atbilde, kādi servisi spēj piedāvāt zemākās cenas, nav ilgi jāmeklē! Līdz ar to no vienas puses valsts cīnās ar "pelēko tirgu", no otras puses – nesper elementārus soļus, sakārtojot normatīvos aktus un konkrēto nozari."
Pētījums: iegādājoties OCTA, auto vadītāji izvēlas lētāko, nevis kvalitatīvāko
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai ir kāpušas par 26,4%, savukārt transportlīdzekļu apkopei un remontam – par 21,8%. Dati skaidri norāda, ka izmaksu pieaugums auto segmentā ir veidojies pamatā apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma dēļ.
Pētījumā aptaujātie autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka visvieglāk sadarboties ir ar "Balcia Insurance" SE, bet ērtākā datu un tāmju apmaiņas sistēma ir AAS "BALTA". AAS "BTA Baltic Insurance Company" un "If P&C Insurance" AS Latvijas filiāle tika norādītas kā apdrošināšanas sabiedrības, kuras izvirza augstas remonta kvalitātes prasības un liek autoservisam ievērot remonta tehnoloģiju.
Vissarežģītākā sadarbība Latvijas auto servisiem ir ar ADB "GJENSIDIGE" Latvijas filiāli, kas visilgāk izskata remonta tāmes, vilcinās ar remonta akceptēšanu un visbiežāk bez pamatojuma samazina remonta izdevumu tāmi, to nesaskaņojot ar servisu. Savukārt AAS "BALTA" regulāri cenšas ierobežot klienta iespējas pašam izvēlēties servisu, rekomendējot savus rezerves daļu piegādātājus gadījumos, kad neakceptē servisa piedāvātās rezerves daļas un cenas. Tāpat AAS "BALTA" visbiežāk aicina izmantot pašas sagādātas, neoriģinālās (pārsvarā – Ķīnā ražotas) virsbūves rezerves daļas.
Krišs Lipšāns sacīja: "Lai uzlabotu sadarbību ar auto servisiem, ir jāmainās apdrošinātāju attieksmei, tai jābūt līdzīgai kā klienta piesaistīšanas brīdī, tāpat atlīdzību izmaksas gadījumos būtu vairāk jāpievēršas klientu vēlmēm, tieši tā, kā tas ir OCTA polises iegādes brīdī. Vienlaikus servisi apdrošinātājus aicina izvērtēt pazīmes, kas liecina par sadarbības partneru negodīgu komercpraksi, piemēram, nodokļu parādus, realitātei neatbilstošu nodarbināto skaitu u.c.. Būtiski, lai apdrošinātāju klientiem būtu iespēja pašiem izvēlēties auto servisus, ar ko sadarboties."
Šis ir jau trešais "Auto asociācijas" veiktais pētījumus, noskaidrojot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu apmierinātību sadarbībai ar apdrošināšanas sabiedrībām. Šim pētījumam ir jābūt kā pamatam ikvienai apdrošinātājam, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un attieksmi pret klientiem un remonta veicējiem, jo tas skaidri norāda uz nepilnībām.
Lai situāciju risinātu, aizsargājot transportlīdzekļu vadītājus, "Auto asociācija" Saeimā ir iesniegusi grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, paredzot tiešo zaudējumu regulēšanu. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas ņēmējs kā negadījumā cietusī puse, varēs saņemt zaudējumu atlīdzību no sava izvēlētā OCTA apdrošinātāja, vairs nepieņemot atlīdzības izmaksas kārtību, ko tai ir "nopirkusi" vainīgā puse. Tas ļaus Latvijas iedzīvotājiem OCTA polisi iegādāties, nekoncentrējoties uz zemāko cenu, bet gan apdrošinātāja piedāvājumu.
Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā
Auto asociācijas veiktais pētījums rāda, ka 2022.gadā valsts budžetam secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.
“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
Ja par darbiniekiem, kas strādā “pelēkajā tirgū”, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tas nozīmē, ka viņiem nav arī sociālās aizsardzības. Tas ietekmē gan pieeju valsts nodrošinātiem pabalstiem, gan pensijas apmēru vecumdienās. Turklāt, ja oficiāli darbiniekam izmaksā tikai minimālo algu, pārējo izsniedzot aploksnē, tad kļūst neiespējami arī saņemt kredītu sava mājokļa iegādei.
Tāpat, izmantojot “pelēkajā zonā” esošo servisu pakalpojumus, neaizsargātā pozīcijā atrodas patērētājs. Ja nav maksājuma dokumentu, tad nav arī aizsardzības pret patērētāju tiesību pārkāpumiem. Ja saņemtais pakalpojums nav kvalitatīvs, tad atgūt naudu par to nav iespējams, jo, lai vērstos Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai tiesā ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina, par ko tad ir samaksāts. Tas nozīmē, ka patērētājus var apkrāpt bez jebkādām sekām.
Turklāt grēko arī apdrošinātāji, kuri savu sadarbības autoservisu sarakstā iekļauj servisus, kas strādā “ēnu tirgū”. Apdrošinātāji dažkārt izvēlas lētākos pakalpojuma sniedzējus, neinteresējoties par to, vai tie veic legālu darbību. Arī šeit cieš patērētājs, jo nav garantijas, ka apdrošinātāja apmaksātais automašīnas remonts būs veikts kvalitatīvi.
“Autoservisi Latvijā darbojas divās dažādās realitātēs. Tie, kas mēģina strādāt godprātīgi un tie, kas darbojas “ārpus likuma”. Gadiem eksistējošs līdz pat 90% ēnu ekonomikas apmērs autoservisu sektorā ir pilnībā izkropļojis konkurenci, kā rezultātā uzņēmumi nespēj attīstīties, tirgu ir pametuši praktiski visi servisa tīklu uzņēmumi un jauni nerodas, jo strādāt godīgi praktiski nav iespējams. Lai atrisinātu šo milzīgo problēmu, nepietiek tikai ar servisu sodīšanu, bet jābūt efektīvam valsts risinājumam, kas ļautu celt konkurētspēju godīgajiem autoservisiem” norāda A. Kulbergs.
Auto asociācijas ieskatā risinājums ir brīvprātīgas sertificēšanas sistēmas ieviešana autoservisiem, kurai pateicoties valstī tiktu izstrādāti un ieviesti vienoti nozares standarti. Tā ļautu investēt un attīstīt vidēja un augstāka līmeņa autoservisus. Šie servisi tiktu pakļauti papildu kvalitātes kritērijiem, toties tikai šie autoservisi varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, veikt apdrošināšanas gadījumu remontus, veikt elektroauto remontus un nākotnē sniegt arī tehniskās apskates pakalpojumus. Ierosinātā sertificēšanas sistēma sniegtu priekšrocības tiem, kas strādā godīgi, salīdzinājumā ar tiem, kas izvēlas darboties “ēnās”. Būt godīgam kļūtu izdevīgāk, nekā turpināt strādāt pelēkajā zonā.
Pērn krities lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits
Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022. gada rādītājiem. Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot “Volvo”, bet trešajā - “Volkswagen” markas automašīnas.
2023. gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013. gada līmenim. “Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma “Volvo” ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza “Volkswagen” ar 5398 reģistrētām automašīnām,” skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Netipiski straujš pieaugums lietotu auto reģistrācijā bijis Jūrmalā, kur, salīdzinot ar 2022. gadu, reģistrācijas pieaugums bijis par 234%. “Jūrmalā reģistrēto spēkratu pieaugums ir noticis pateicoties “Bolt” automašīnu nomas uzņēmumam, kas iegādājies mazlietotus auto. Šis darījumu pieaugums ir padarījis Jūrmalu par otru lielāko automobiļu reģistrācijas vietu Latvijā,” atklāj A.Kulbergs.
Pieaudzis ir kopējais lokālais darījumu skaits. Proti, 189 332 lokālās vieglās pasažieru automašīnas ir mainījušas īpašnieku. Vidējais automobiļu vecums lokālo darījumu vidū ir 15,28 gadi, tam katru gadu turpinot pieaugt. Auto Asociācijas prezidents iezīmē:“Vērtējot vieglo pasažieru automobiļu vidējo vecumu visam Latvijas autoparkam kopumā, arī pērn tas turpināja saglabāties augsts. Kopējais vidējais autoparka vecums Latvijā ir 14,3 gadi, savukārt tikai privātpersonām piederošo auto vecums ir 15,5 gadi. Vidējais importēto lietoto automašīnu vecums ir 11,35 gadi, kas ir uzlabojies, pateicoties ļoti lielam netipiskam vienu līdz divu gadu vecu auto reģistrāciju skaitam. Tos pērn iegādājušies tādi nomas uzņēmumi kā “Bolt” un “OX Drive”.
Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijā
2023. gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022. gadā. Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja “Volkswagen”, ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot “Nissan” markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022. gadu, noslēdza “Tesla”.
Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022. gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022. gadā uz 1624 elektroauto 2023. gadā.
Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: “Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%.”
Pirmās vietas ieguvējs “Volkswagen” ierindojas topa pirmajā vietā, kāpinot reģistrēto automašīnu apjomu par 100,9% jeb no 116 elektroautomašīnām 2022. gadā uz 233 elektroauto 2023. gadā. Otrajā vietā ierindojas “Nissan” markas elektroautomobiļi, kāpinot 2022. gadā reģistrēto apjomu 196 elektroauto uz 205 elektroautomašīnām 2023. gadā jeb palielinot reģistrēto automašīnu skaitu par 4,6%. Savukārt trešajā vietā ar milzīgu izrāvienu pret 2022. gadā reģistrētajām 10 elektroautomašīnām ierindojas “Tesla”, kāpinot apjomu par 1480% ar 158 reģistrētām elektroautomašīnām 2023.gadā, pakāpjoties reģistrētāko elektroauto sarakstā no 18.vietas uz 3.vietu pērn.
A. Kulbergs secina: “Bezmaksas stāvvietas un iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas Rīgā ir radījušas situāciju, ka 50% no visiem Latvijā reģistrētiem elektroauto atrodas Rīgā, kamēr Pierīgā un Rīgā kopā atrodas pat 73% no visiem Latvijā reģistrētajiem vieglajiem pasažieru elektroauto. Tas norāda uz to, ka elektroautomašīnu iegāde ir cieši saistīta ar dzīvi privātmājā. Iespēja uzlādēt spēkratu mājās ir galvenais faktors tā iegādei, jo tas rada labvēlīgi zemus ekspluatācijas izdevumus uzlādējot par mājsaimniecības tarifu.”
Arī lietoto vieglo pasažieru elektroauto reģistrāciju ziņā ir vērojams kāpums par 32,1%, no 788 elektroauto 2022. gadā uz 1041 elektroauto 2023. gadā. Lietotu elektroauto līdera pozīcijā atrodas “Tesla” ar reģistrētiem 374 elektroauto 2023. gadā pret reģistrētām 249 elektroautomašīnām 2022.gadā, kāpinot apjomu par 50%. Otro vietu ieņem BMW markas elektroauto ar reģistrētiem 180 elektroauto pērn pret 136 reģistrētiem elektroauto 2022.gadā, kāpinot apjomu par 32,4%. Savukārt trešo vietu ieņem “Audi” markas elektroauto ar reģistrētiem 87 elektroauto 2023.gadā pret 33 reģistrētiem elektroauto 2022.gadā, kāpinot apjomu par 163,6%.
No visiem pieprasītākajiem lietotajiem elektroauto tikai “Hyundai” un “Nissan” ir piedzīvojuši apjoma kritumu 2023. gadā attiecīgi par 11,5% un 51,6%.
“Lai arī statistikas dati rāda pozitīvu ainu Latvijas autoparka pārejā uz elektroauto, 2023.gadā ir samazinājies jauno elektroauto pasūtījumu skaits. Elektroauto pārdošanas cena ir lielāka kā iekšdedzes automobiļiem un Eiropas Centrālās Bankas Euribor likme to iegādi ietekmē vairāk kā citas enerģijas tipa automobiļus. Tāpat lietotāju interesi par elektroauto iegādi ietekmē arī uzlādes iespējas un pieejamība. Sals šajā ziemā ne tikai ietekmēja mājokļu apkures izdevumus, bet arī elektroauto iespējamo nobraukumu starp uzlādes reizēm, kas sala apstākļos samazinās pat līdz 50%,” norāda Auto asociācijas prezidents.Nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai
Šobrīd transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu ar 37% no visām nozarēm. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2023. gadam tās samazināt par 17%, salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas “valsts piepūles”.
No visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām. “Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai,” akcentē A.Kulbergs.
Statistika rāda, ka 2022.gadā Latvijas autoparkā bija 24 357 smagie komerctransportlīdzekļi, no kuriem vien 44% jeb 10 737 bija ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu. Jānorāda, ka “Euro 5” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2009.gada 1.septembra un visām jaunajām reģistrācijām no 2011.gada 1.janvāra, bet “Euro 6” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2014. gada septembra un jaunajām reģistrācijām no 2015.gada septembra.
“Šobrīd 56% no visām Latvijā reģistrētajām smagājām automašīnām ir vairāk nekā 13 gadus vecas. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravas seglu vilcēju veic kravas pārvadājumus uz ārvalstīm, tādēļ, ja vērtē pēc to smago automašīnu skaita, kas pamatā pārvietojas Latvijas teritorijā, tad vien ap 20% smago automašīnu ir ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu,” skaidro Auto asociācijas prezidents.
Valsts līmenī šobrīd ir ieviestas vai tiek plānots ieviest dažādas atbalsta programmas gan nulles emisiju transportlīdzekļu iegādei, gan elektromobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai, taču tās ir tēmētas uz visiem transportlīdzekļu tipiem, izņemot smago komerctransportu. “Neskatoties uz atbalsta programmu neesamību, valsts var veicināt smagā komerctransporta zaļināšanu paredzot, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas lielāku diferencēšanu starp “Euro 6” automobiļiem un zemāku standartu komercauto, tāpat nosakot, ka publiskajos būvniecības un ceļu būves iepirkumos kravas pārvadājumi tiek vesti tikai ar vismaz “Euro 6” emisijas standarta kravas automašīnām, kā arī ieviešot zemo emisiju zonas pilsētās,” norāda A. Kulbergs.
Reģistrēto jauno vieglo automašīnu topā “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen"
Pērn būtiski mainījušās līderpozīcijas reģistrēto jauno vieglo automašīnu topā: “Toyota” ieņem pirmo vietu, aiz sevis atstājot negaidīto otrās vietas ieguvēju “Škoda”, kas apsteidzis “Volkswagen”. Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, minētās trīs automašīnu markas realizē gandrīz 46% no jaunu vieglo pasažieru automobiļu pārdošanas Latvijā.
2023. gadā pirmajā vietā pēc reģistrēto vieglo pasažieru automobiļu skaita atrodas “Toyota” markas automašīnas ar reģistrētām 3629 automašīnām, salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tika reģistrētas 3027 automašīnas, kāpinot apjomu par gandrīz 20%. Otrajā vietā pērn ierindojās “Škoda” markas spēkrati ar reģistrētām 2665 automašīnām, kāpinot apjomu par 38,5%, salīdzinot ar 1924 automašīnām 2022.gadā. Tikmēr trešo vietu ieņem “Volkswagen” markas automašīnas ar reģistrētām 2103 automašīnām 2023.gadā pret 2341 automašīnām 2022.gadā, samazinot apjomu par 10,2%.
Pērn vislielāko kritumu piedzīvojis “Hyundai”, kas modeļu maiņas un cenu politikas dēļ reģistrēto jauno automašīnu ziņā zaudējis 5.vietu topā un nokritis uz 8.vietu 2023. gadā, samazinot pārdošanas apjomu par 14,4%.
Savukārt “premium” auto zīmolu segmentā ļoti veiksmīgi jauno automašīnu pārdošanas rezultāti ir bijuši “BMW”, “Audi” un “Mercedes-Benz” kāpinot “premium” auto reģistrācijas par 42%. 2023.gadā “premium” auto zīmolu segments aizņēma 17,3% no kopējā jauno vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaita.
A. Kulbergs skaidro: “Pērn jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijas sadalījumā pēc degvielas veida 67% bija benzīna, 20% dīzeļa automašīnas, 8,8% elektroauto, 2% ārēji uzlādējami hibrīdauto un 2% sašķidrinātās gāzes automobiļi. Jāatzīst, ka jaunu automašīnu iegādes rādītājus būtiski veicinājušas izmaiņas normatīvajos aktos, palielinot reprezentatīvā auto slieksni no 50 000 uz 75 000 eiro bez PVN. Rezultātā esam sakārtojuši cenu politiku uzņēmumu auto segmentā un būtiski atrisinājuši daudzu elektroauto nonākšanu reprezentatīvā auto kategorijā.”
Būtisku lomu pērn korporatīvajos darījumos ieņēma “Toyota” markas automašīnas, turpinot aktīvi piedāvāt korporatīvo darījumu vai nomas auto darījumu atlaižu politiku, pretstatā, piemēram, “Volkswagen”, kas nomas tirgū piedzīvojuši kritumu par 34,5%, bet korporatīvajos darījumos - 13,5%. Lielākie uzvarētāji korporatīvo darījumu kategorijā 2023.gadā ir bijuši “Toyota” ar 23,8% pieaugumu un “Škoda” ar 35,1% pieaugumu.
“Covid-19 pandēmijas izraisītais automobiļu deficīts palielināja ražošanas gaidīšanas laiku, kā rezultātā praktiski izzuda apjoma atlaides korporatīvajiem vai nomas automašīnu iepirkumiem, kas ietekmēja daudzus pasūtītājus. Nespējot pielāgoties jaunai situācijai auto tirgū, pirkumi bieži tika atlikti uz vēlāku laiku. Beidzoties Covid-19 pandēmijai un normalizējoties spēkratu cenām, rūpnīcas varēja piedāvāt lielo darījumu atlaides, kas palielināja lielo korporatīvo darījumu apjomu, tajā skaitā publiskos iepirkumus. Piemēram, Latvijā AS “Latvijas Pasts” iegādājies 354 jaunas vieglo pasažieru automašīnas, Valsts policijai iegādājusies 148 automašīnas, AS “Latvenergo” - 146 un Neatliekamās medicīnas dienests 70 automašīnas,” skaidro Auto asociācijas prezidents.
Jānorāda, ka publiskajos iepirkumos tiek izmantota arī pilna servisa automobiļu noma, kā rezultātā tos iepērk nomas uzņēmumi, tālāk iznomājot ilgtermiņa vai īstermiņa nomā. 2023.gadā no 18 447 jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām, 3767 automobiļus iepirka tieši nomas uzņēmumi, kas ir 31% no visiem korporatīvajiem darījumiem, bet 20% no visām jauno pasažieru automobiļu reģistrācijām.
A. Kulbergs skaidro: “Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa automobiļu nomas pakalpojumus izmanto arī privātie komersanti un privātpersonas. Šādas automobiļu nomas ļauj bez ilgtermiņa saistībām klientam viegli tikt pie automašīnas ar fiksētu mēneša maksājumu, bez pārlieku lielas izvērtēšanas no bankas puses, jo riskus uzņemas automobiļu nomas uzņēmumi.”
Latvijas auto tirgus pērn bijis mazākais starp Baltijas valstīm
Salīdzinot jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas starp Baltijas valstīm laika posmā no 2023. gada janvāra līdz 2023. gada novembrim, kopējais reģistrētais automobiļu skaits Latvijā ir vismazākais – 17 895 reģistrētas automašīnas. Tai pat laikā, salīdzinot šos rādītājus ar 2022. gada datiem, šogad Latvijā ir bijis vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā.
Starp visām Baltijas valstīm šogad visaugstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits ir Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās ir 21 007 reģistrētas automašīnas. Salīdzinot šos rādītājus ar 2022. gada datiem, reģistrēto spēkratu pieauguma ziņā pēdējo vietu ieņem Lietuva ar 7,2%, kamēr Igaunija ierindojas otrajā vietā ar pieaugumu 9% apmērā.
“Vēsturiski tieši Latvijas ekonomika 2007. gada finanšu krīzē cieta vairāk kā Igaunijas un Lietuvas, tāpēc no mūsu valsts lielāks skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrēja uz ārzemēm. Šis fakts būtiski ietekmēja un joprojām ietekmē arī auto tirgu. Ja 2007. gadā jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tad 2023 .gads noslēdzies vien ar 18 447 jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām. Protams, iepriecina fakts, ka 2023. gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007. gada finanšu krīzes, tomēr jāsecina, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007. gadu un turpina būt mazākais starp Baltijas valstīm,” skaidro A. Kulbers.
Auto Asociācijas prezidents uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem sliktākiem jaunu auto pārdošanas rādītājiem Latvijā ir ierobežotā auto finansēšana. “Stingrie banku finansēšanas nosacījumi un lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, tai skaitā aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi, ir nozīmīgākais auto tirgu bremzējošais faktors. Rezultātā lietotu automašīnu imports turpina sastādīt 70% no kopējā importa, savukārt jauni auto vien 30%. Tai pat laikā Igaunijā jaunu automašīnu rādītāji ir 50% no importa,” atklāj A.Kulbergs.
Būtiski attīstījušies auto nomas uzņēmumi
Salīdzinot ar 2022. gadu, kad pieprasījums pēc jaunām automašīnām bija lielāks kā iespēja tās piegādāt, pērn augstās inflācijas un ECB ilgstoši agresīvās monetārās politikas dēļ, ar kuru tā slāpēja inflāciju Eiropas Savienībā (ES) ar augstiem finansēšanas procentiem EURIBOR, tika būtiski samazināta pirktspēja visos lielākajos tirgos.
Privātajā sektorā pērn minimāli palielinājies jaunu automašīnu pārdošanas apjoms un vienlaikus būtiski attīstījušies auto nomas uzņēmumi, kuri pērn iegādājušies 3749 jaunus pasažieru automobiļus, kas ir 31% no visiem korporatīvajiem darījumiem un 20% no visām jauno pasažieru automobiļu reģistrācijām.
A.Kulbergs atzīst, ka arī 2024. gads auto nozarē būs izaicinājumiem pilns, jo turpināsies ievērojams jaunu automobiļu pasūtījumu kritums.
“Lai arī reģistrēto transportlīdzekļu statistika joprojām ir pozitīva, jo pēc inerces tiek realizēts vēl liels apjoms ar ilgā ražošanā esošiem pasūtījumiem, jaunu automašīnu pasūtījumu apmērs ir nokrities par 40 - 60%. Tas īpaši būs novērojams statistikas rādītājos, sākot ar 2024. gada vidu,” norāda Auto Asociācijas prezidents.
Jānorāda, ka tiem, kuriem būs finansiāla iespēja iegādāties jaunus automobiļus, 2024. gads solās būt izdevīgs pieejamo automobiļu skaita noliktavās un dīleru piedāvātajām atlaidēm dēļ.
“Šogad ir plānots ieviest elektroautomašīnu iegādes atbalsta programmu uzņēmumiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ir lielākie potenciālie elektroautomašīnu pircēji. Tāpēc var straujāk mainīt savus autoparkus par labu elektriskajiem spēkratiem. Līdz ar to, pastāv neliela cerība, ka šogad varēsim vērot jaunu elektroauto reģistrāciju rekordu,” skaidro A. Kulbergs.
A.Kulbergs: Jāveic būtiskas izmaiņas OCTA likumā
Ar mērķi palielināt autovadītāju tiesību aizsardzības līmeni, Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs piedāvā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā tostarp nosakot, ka transportlīdzekļa īpašniekam noņemot transportlīdzekli no uzskaites varēs saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību, kā arī autovadītājam tiktu izmaksāta kompensācija arī neidentificēta transportlīdzekļa izraisīta mantiska kaitējuma gadījumā.
Piedāvā risinājumu, lai auto īpašnieks nezaudē naudu par iegādātu OCTA polisi
Šobrīd regulējums paredz, ka transportlīdzekļa pārdošanas gadījumos apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa, ja spēkratam mainās īpašnieks vai tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodots tirdzniecības uzņēmumam tirdzniecībai un par to izdarīta atzīme Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģistrā. Savukārt, ja īpašnieks pats vēlas pārdot automašīnu un noņem to no uzskaites atsavināšanai, viņš nevar iesniegt apdrošinātājam pieteikumu par neizmantotās apdrošināšanas prēmijas atmaksu.
“Faktiskā situācija šobrīd ir sekojoša - spēkratu īpašnieki, kuri apzinīgi ir iegādājušies OCTA apdrošināšanu uz ilgāku laika posmu, transportlīdzekli noņemot no uzskaites pārdošanai, iepriekš samaksāto starpību atpakaļ nesaņem. Tādēļ likums ir papildināms ar punktu, kas nosaka, ka apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa brīdī, kad transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijā. Līdz ar to, spēkrata īpašnieks varēs saņemt neizmantotās apdrošināšanas prēmijas atmaksu. Tādējādi samaksātā nauda nekļūs par zaudējumu, bet patiešām tiks atgriezta īpašniekiem, nodrošinot taisnīgu un godīgu apmaksas politiku,” skaidro A.Kulbergs.
OCTA ietvaros jākompensē arī mantiskus zaudējumus
A.Kulbergs arī norāda, ka ir nepieciešamas likuma izmaiņas, nosakot, ka personām, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumā, kurā vainojams nenoskaidrots transportlīdzeklis, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda pat tad, ja nodarītais kaitējums ir tikai mantisks un personas veselība nav cietusi, lai panāktu līdzsvaru starp apdrošināšanas nozari un sabiedrības interesēm.
“Likuma aktuālā redakcija tā 35.panta 2.punkta ietvaros paredz, ka apdrošinātājs vai LTAB neatlīdzina autovadītājam nodarītos zaudējumus, kurus veicis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot gadījumus, kad zaudējumi radušies saistībā ar cietušo personu glābšanas darbiem un nogādāšanu ārstniecības iestādē, kā arī gadījumos, kad cietušajā transportlīdzeklī vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi. Šobrīd netiek aizsargātas personas, kuru mantiskos zaudējumus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas norādīto OCTA mērķi aizsargāt negadījumos cietušos pret transportlīdzekļu izraisītiem zaudējumiem, nodrošinot iespēju saņemt kompensāciju no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, domājams, ka cietušajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzība būtu mērķa taisnīga sasniegšana, tomēr šobrīd daudzi Latvijas autovadītāji nonāk neapskaužamā situācijā un iedzīvojas pamatīgos mantiskos zaudējumos,” skaidro A.Kulbergs.
Apdrošinātajam pienākums vienoties par tiešo zaudējumu regulēšanu
Izskatīšanai Saeimā iesniegti grozījumi bezkompromisa cīņai ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem spēkratiem
Lai liegtu turpmāku pārvietošanos Latvijas valstī ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) izskatīšanai Saeimā iesniedzis grozījumus Ceļu satiksmes likumā (CSL), kas noteiktu, ka visas šāda veida automašīnas ir jāreģistrē Latvijā trīs mēnešu laikā, laika atskaitei sākoties no 12.septembra.
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmuma rezultātā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija aizliegusi personām ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iebraukt Eiropas Savienībā pār savām robežām.
Lai veicinātu sabiedrisko kārtību un tiesību normu ievērošanu, kā arī Krievijā un Baltkrievijā reģistrēto transportlīdzekļu izbraukšanu no Latvijas vai mērķtiecīgu reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), A. Kulbergs steidzamai izskatīšanai Saeimā iesniedzis grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā reģistrējami tie Krievijā un Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no 12. septembra, un piedalās ceļu satiksmē.
“CSL jau šobrīd ir noteikts, ka ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā ir jāpārreģistrē trīs mēnešu laikā, tomēr Eiropas Komisijas (EK) regula, kas stājās spēkā 12. septembrī, ir iemesls, lai 10. pantā tiktu izdalīta atsevišķa daļa, kas regulē tieši šo divu valstu - Krievijas un Baltkrievijas automašīnu reģistrāciju Latvijā no konkrēta datuma, ņemot vērā, ka šo valstu transportlīdzekļi tiek uzskatīti par sankcionētām precēm,” skaidro A. Kulbergs.
Viņš norāda, ka šobrīd ir steidzami nepieciešami grozījumi CSL likumā, kas skaidro, no kura datuma ir jāveic Krievijā un Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekļu pārreģistrācija Latvijā.
“Pašlaik autovadītājiem ir skaidrs, ka reģistrācija ir jāveic, tomēr, ja netiek noteikts trīs mēnešu pārreģistrācijas datums, no kura tiek veikta atskaite, likums praktiski nedarbojas,” uzsver A. Kulbergs.
Viņš skaidro, ka, lai motivētu autovadītājus veikt automašīnu pārreģistrāciju, iesniegtajos grozījumos arī teikts, ka spēkrati, kuri pēc trīs mēnešu pārejas perioda beigām joprojām nav reģistrēti Latvijā, tiks konfiscēti. “Likumprojekts nosaka, ka konfiscētie spēkrati tiktu ziedoti Ukrainas vajadzībām. Tie transportlīdzekļi, kuri nebūs tehniski atbilstoši Ukrainas vajadzībām, tiks pārdoti izsolē. Šādā veidā tiktu panākta ne tikai pozitīva ietekme uz valsts budžetu, bet arī samazināts administratīvais slogs pašvaldībās, tām piemērojot administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri izdarīti ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem,” norāda A.Kulbergs.
Grozījumu rezultātā neviena Krievijā un Baltkrievijā reģistrēta automašīna pēc 12.decembra uz Latvijas ceļiem atrasties nevarētu. Vienīgie izņēmumi būtu to automašīnu vadītāji, kuri varēs pierādīt, ka transportlīdzeklis ieradies Latvijā pēc 12.septembra, līdz ar to trīs mēnešu laika atskaite tiktu sākta no cita datuma. “Grozījumos noteiktais transportlīdzekļu reģistrācijas pienākums tiek skaitīts no transportlīdzekļa ierašanās brīža Latvijā, tomēr gadījumos, ja spēkrata vadītājs kontroles laikā nespēj pierādīt ierašanās brīdi Latvijā, reģistrācijas pienākums tiktu skaitīts no 12.septembra. Tātad, ja autovadītājs spēj apliecināt savu ierašanās brīdi Latvijā uzrādot, piemēram, prāmja biļeti, trīs mēnešu atskaite tiktu sākta no cita datuma,” piebilst A.Kulbergs.
Andris Kulbergs: automašīnām ar attītiem odometriem jāaizliedz iziet tehniskā apskate
Lai gan likumdošana paredz administratīvos sodus par veiktajām manipulācijām ar odometriem, praksē tie netiek piemēroti. “Rezultātā “pieveram acis” uz reālām krāpnieciskām darbībām, kaut gan ir elementāri risinājumi kā šo krāpnieku darbību apturēt,” informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Lai turpmāk uzlabotu situāciju Latvijā, A. Kulbergs kā risinājumu redz Latvijā pārņemt Lietuvā ieviesto praksi. Tas nozīmē, ka, ja ejot automašīnas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) noteikto obligāto ikgadējo tehnisko apskati tiek konstatēts, ka odometra rādītāji ir mazāki kā fiksēts iepriekšējās tehniskās apskates laikā, automašīnai tiek liegts piedalīties ceļu satiksmē.
Latvijā autovadītājam izejot auto tehnisko apskati, CSDD reģistrē odometra nobraukuma datus un tos fiksē. Rezultātā ikviens bezmaksas var pārbaudīt automašīnas odometra rādītājus CSDD datubāzē, atrodot auto pēc valsts numura zīmes vai transportlīdzekļa reģistrācijas numura. Tomēr šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija - odometru attinēji sodīti netiek, automašīnas, kurām ir veiktas odometru manipulācijas, var brīvi piedalīties satiksmē un pats pircējs ir atbildīgs par to, lai pirms pirkuma izdarīšanas veiktu nepieciešamo izpēti, izmantojot CSDD datubāzi.
“Šobrīd Latvijā par odometru manipulācijām vai piedāvājumiem to darīt ir piemērojams administratīvais sods, tomēr praktiski šādi sodi netiek piemēroti. Līdz šim, ņemot vērā pieejamos Iekšlietu ministrijas Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļas datus, pēdējo divu gadu laikā ne tikai nav uzsākts neviens pārkāpuma process, bet nav ziņu par vispār izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem un pieņemtiem sodiem pamatojoties uz CSL 81.panta pirmo un otro daļu. Latvijā ir acīmredzama nepieciešamība pēc citiem soda mehānismiem, jo pašreizējā sistēma ir neefektīva un praktiski necīnās pret odometru manipulatoriem. Rezultātā tiek apkrāpts gan pircējs, gan nozare, bet krāpnieks sodīts netiek,” skaidro A.Kulbergs.
Lai uzlabotu situāciju un cīnītos pret odometru manipulatoriem, Lietuvā ir pieņemts jauns likums, kas nosaka, ka tehniskās apskates laikā fiksējot odometru attīšanu, automašīnai netiks dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un apskate jāveic atkārtoti. “Mūsu plāns ir Latvijā ieviest līdzīgu sistēmu, pilnveidojot tehniskās apskates procesus. Risks neiziet tehnisko apskati vai neiegūt tehniskās apskates uzlīmi būs spēcīgs stimuls automašīnu īpašniekiem ievērot likumu, kā arī mēs ieviestu funkcionējošu soda mehānismu tiem, kuri mēģina veikt aizliegtās manipulācijas ar odometriem,” informē A.Kulbergs.
Auto tirgus atgriežas pirms COVID-19 līmenī
Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā. Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.
“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.
Procentuāli lielāko pienesumu jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijās ir devis tieši jaunu elektroautomobiļu reģistrāciju skaita pieaugums par 119,2%. Noslēdzot 2022. gadu, novērots elektrisko spēkratu reģistrāciju rekords. Tā 2022. gada pirmajā pusgadā jaunu vieglo pasažieru elektroautomašīnu reģistrācijas bija 5,05%, bet gada griezumā 6,39%, taču 2023.gada pirmajā pusgadā redzam, ka jaunu vieglo pasažieru elektroautomašīnu reģistrācijas sastāda jau 9,1% no kopējā vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita. Tas varētu dot zināmu pārliecību, ka 2023. gada beigās novērosim jaunu elektrisko spēkratu reģistrāciju skaita pieauguma rekordu.
Starp populārākajām elektroautomobiļu markām ir “Volkswagen”, “Nissan”, “Hyundai”, “Škoda” un “Tesla”, savukārt sadalījumā pēc lietotāja veida privātpersonu vidū populārākās elektroautomašīnu markas ir “Nissan”, “Hyundai”, “Volkswagen”, “Škoda” un “Tesla”, bet juridiskām personām – “Volkswagen”, “Tesla”, “Škoda”, “Nissan” un “Audi”.
Ja vērtē pieprasītākos vieglos pasažieru elektriskos spēkratus ne tikai pēc automašīnas markas, bet arī pēc modeļa, tad varam secināt, ka līderpozīcijas aizņem to pašu TOP 5 marku modeļi, bet sadalījumā pēc modeļa TOP 5 izkārtojums ir citādāks - “Nissan Leaf” nemainīgi saglabā līderpozīcijas, kam seko “Škoda Enyaq”, “Volkswagen ID.4”, “Tesla Model Y” un “Hyundai Kona”.
Lai arī kopumā lietotu vieglo automašīnu reģistrāciju ziņā ir vērojums 5% samazinājums attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, mazlietoto vieglo automašīnu vecuma grupā līdz 1 gadam lielāko pārsteigumu ir radījis būtisks “Audi” reģistrāciju skaita pieaugums, kur “Audi” no 11.vietas pagājušā gada pirmajā pusgadā ir uzlecis uz pirmo vieto šī gada pirmajā pusgadā. Šo nozīmīgo lēcienu “Audi” ir izdevies panākt, pateicoties īres auto uzņēmumiem, kuri iegādājas ne tikai jaunas, bet arī mazlietotas automašīnas.
Jaunu vieglo komercauto reģistrāciju ziņā ir novērojams reģistrāciju skaita pieaugums par 5,1%.
Nemainīgs paliek TOP 3 jaunu vieglo komercauto sadalījums pēc markām, taču pirmo reizi vēsturē vieglo komercauto segmentā līderpozīciju ir pārņēmusi “Toyota”. “Toyota” šo vēsturisko brīdi ir panākusi ar veiksmīgiem publiskajiem iepirkumiem, kuros vien tika iegādātas 187 “Toyota Hilux” automašīnas.
Jauna vidējā un smagā komercauto reģistrāciju skaitā arī ir novērojams reģistrāciju skaita pieaugums par 24,3%. Neskatoties uz pozitīvo jaunu auto reģistrāciju skaita pieaugumu, šī gada pirmajā pusgadā varam secināt, ka vidējā un smagā komercauto sadalījums pēc degvielas veidiem ir 99,54% dīzeļa automašīnas un 0,46% CNG (saspiestā dabasgāze) automašīnas, lai gan iepriekšējos gados CNG automašīnas aizņēma vidēji 4,5%. Šis ir solis atpakaļ vidējā un smagā komercauto autoparka zaļināšanā, kur ir nepieciešama lielāka valsts iesaiste un fokuss.
Nemanīgs paliek jauna vidējā un smagā komercauto reģistrāciju sadalījums pēc markām, līderpozīcijā esot “Volvo”, “Mercedes-Benz” un “Scania” automašīnām.
Būtiski svarīgs rādītājs automašīnu tirgus apskatā ir CO2 emisiju samazinājums autotransporta sektorā. Jaunu vieglo pasažieru auto segmentā redzam vidējo CO2 samazinājumu no 136,28 g/km pagājušā gadā uz 134,22 g/km šī gada pirmajā pusgadā. Vērtējot vidējo CO2 emisiju samazinājumu iepriekšējos gados, šogad emisiju samazinājums nav bijis tik liels kā iepriekšējos gadus. Šo samazinājumu varam būtiski veicināt, ja tiktu pieņemta elektroautomašīnu atbalsta programma komersantiem. Komersanti ir elastīgāki sava autoparka atjaunināšanā un, ja tiktu sniegts valsts atbalsts elektroautomašīnu iegādei, komersanti atjaunotu savu autoparku, iegādājoties elektriskās automašīnas ar 0 g/km CO2.
A.Kulbergs: jānostiprina autovadītāju tiesību aizsardzība
Saeimas deputāts Andris Kulbergs uzskata, ka esošā kārtība, kad Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) tiek liegta atļauja saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai tiek liegts veikt spēkrata tehnisko apskati gadījumos, kad personai ir vēl tikai piemērots administratīvais sods, piemēram, par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, ir nesamērīgs. Šobrīd Saeimā tiek virzītas izmaiņas, iestājoties par autovadītāju tiesībām uz nevainīguma prezumpciju.
Aizvadītajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā izskatīja un konceptuāli apstiprināja priekšlikumu precizēt Ceļu satiksmes likuma 14.2 pantu un 43.pantu, nosakot, ka personas darbības ierobežojumi CSDD tiek noteikti nevis pēc tam, kad personai tiek piemērots naudas sods, bet kad lēmums par naudas sodu ir stājies spēkā. A.Kulbergs uzsver, ka Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmais un otrais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kā arī ikviens uzskatāms par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
"Nereti ir situācijas, kad persona piespriestajam administratīvajam pārkāpumam nepiekrīt un to apstrīd, tāpēc neloģiski ir šādā brīdī ierobežot veikt jebkādas ceļu satiksmei kritiski vajadzīgas darbības CSDD. Faktiski, liekot pirms CSDD tehniskās apskates obligāti apmaksāt jebkuru piespriesto sodu, de facto tiek raidīti signāli, ka autovadītājam nav tiesības piespriestajam lēmumam par sodu nepiekrist. Ir jāapzinās, ka soda lēmums iespējams vēl nav stājies spēkā, līdz ar to autovadītājs vēl nav juridiski sodīts. Piedāvātie grozījumi veicinātu taisnīgumu, aizsargājot pilsoņus no priekšlaicīgas sodīšanas, līdz ar to veicinot uzticību tiesu sistēmai un atbalstot nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību," skaidro A.Kulbergs.
Saeimas deputāts arī piebilst, ka izmaiņas veicinātu taisnīgāku un efektīvāku tiesu sistēmu, kas balstīta uz likuma ievērošanu un iedzīvotāju interešu aizstāvību.
"Lēmuma par naudas sodu stāšanās spēkā nosacījums ir svarīgs pilsoņu tiesību aizsardzības instruments, kas nodrošina, ka neviena persona netiek sodīta pirms lēmums par naudas sodu stājas spēkā. Ar šo likuma izmaiņu ieviešanu Saeima atbalstītu taisnīgumu un pilsoņu pamattiesības, vienlaikus arī pastiprinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei," saka A.Kulbergs.
A.Kulbergs: izmaiņas tehniskās apskates veikšanas kārtībā palīdzēs sagraut ēnu ekonomiku auto servisos
Ilgtermiņā atbalstot šobrīd Saeimā skatīto priekšlikumu tehnisko apskati veikt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) akreditētos auto servisos un samazinot tehniskās apskates veikšanas biežumu, būtiski tiks sakārtota auto servisu nozare, sagraujot tajā esošo pelēkās ekonomikas īpatsvaru. Rosinājumu autors, Saeimas deputāts Andris Kulbergs uzsver, ka nozarē esošās ēnu ekonomikas dēļ Latvijas valsts budžts ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro.
Šodien Saeima sāk skatīt priekšlikumu atļaut transportlīdzekļa tehnisko apskati veikt ne tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) akreditētām personām, bet arī šim nolūkam CSDD akreditētos auto servisos. Tāpat tiks vērtēts ierosinājums samazināt transportlīdzekļu tehniskās apskates biežumu. Priekšlikums, sekojot citu Eiropas valstu pieredzei, paredz, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim, piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem nosakāmā tehniskās apskates periodika būs 3+2+2+1 gads.
Tāpat izmaiņas skartu Ceļu satiksmes likuma 16.panta trešo daļu, no kuras tiks izslēgti noteikumi, kas noteic, ka akreditētā persona, kas veic automašīnas tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros, nedrīkst vienlaikus veikt komercdarbību, kas saistīta ar automobiļu tirdzniecību, apkopi, remontu vai atjaunošanu, kā arī tehnisko kontroli tās īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem.
"Uzsākot diskusijas par iesniegtajiem grozījumiem, Saeima ir spērusi nozīmīgu soli auto nozares sakārtošanā, ieguvumus izjūtot ilgtermiņā, ne tikai atvieglojot ar tehnisko apskati saistītos ikdienas procesus, bet dodot savu artavu arī ēnu ekonomikas apkarošanai. Jāsaprot, ka jauni, bet singri nosacījumi kalpos kā svarīga mēraukla auto servisu motivācijai kvalificēties jaunām prasībām, proti, auto apskates veikšanai servisos. Tas ir biznesa un prestiža jautājums, kas pašos pamatos ir nesavienojami ar strādāšanu pelēkajā sektorā. Tāpēc ceru, ka šie jaunie instrumenti organiski attīrīs nozari no tiem tirgus spēlētājiem, kuriem jau sen bija laiks izstāties no līgas," uzsver rosināto priekšlikumu autors A. Kulbergs.
Iepriekš Konkurences padome pauda aicinājumu izskaust 20 gadus ilgo CSDD monopolstāvokli, samazinot noslodzi, kāda pastāv tehniskās apskates veikšanas punktos, padarot arī autovadītāju ikdienu vieglāku. Ieguvēji būtu visi iesaistītie, jo autovadītāji tiks atbrīvoti no ieilguša sloga, samazināsies līdz šim nepiedodami garās rindas, kas veidojas, autovadītājiem gaidot, lai izietu spēkrata tehnisko apskati, kā arī servisiem būs iespēja iegūt akreditāciju, kas ļaus nodrošināt ilgtermiņa biznesa izaugsmi.
"Tāpat, samazinot tehniskās apskates biežumu, pircēji būs motivētāki iegādāties jaunus, nevis lietotus spēkratus, līdz ar to autoparks tiks atjaunots un uz ceļiem redzēsim aizvien mazāk vecāku modeļu automašīnas. Apzinātā iešana uz novecojušo noteikumu mainīšanu ir pareizais solis modernākas likumdošanas veidošanai," piebilst A.Kulbergs.
Kampaņā "Nodod motoreļļu, nevis planētu!" aktualizē servisu atbildību bīstamo atkritumu apsaimniekošanā
Speciālā kampaņā visā Latvijā bez maksas aicina nodot izlietotās motoreļļas
Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu (pēc pēdējiem datiem 2021.gadā – 15 287 tonnas*) dažāda veida smēreļļu, t.sk. arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā apjoma teju 10 000 tonnas šo vielu “aizplūst garām” to pareizai apsaimniekošanai, tādējādi draudot piesārņot vidi. Lai vērstu uzmanību uz auto servisos radīto bīstamo atkritumu atbildīgu apsaimniekošanu, no 8.maija līdz 2.jūnijam Latvijas Zaļais punkts kopā ar “Eko Osta” un citiem partneriem īsteno kampaņu “Nodod motoreļļu, nevis planētu!”, kuras ietvaros visā Latvijā tiks nodrošināta izlietoto motoreļļu bezmaksas savākšana.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Normatīvajos aktos ir stingri noteiktas prasības pareizai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, tomēr mūsu pieredze, kā arī dati rāda, ka šīs prasības ne vienmēr tiek godprātīgi ievērotas. Izlietotās motoreļļas atgūt pārstrādei ir liels izaicinājums. Kā visbūtiskākais iemesls ir šo atkritumu radītāju atbildīgas rīcības trūkums tos atbilstoši nodot. Šajos gadījumos tiek radīts risks šiem atkritumiem tikt nelikumīgi sadedzinātiem vai izlietiem dabā. Tā ir neatļauta un sodāma rīcība, ko centīsimies novērst šajā kampaņā, veidojot vēl ciešāku sadarbību ar auto servisiem un citiem komersantiem, lai šos bīstamos atkritumus bez maksas savāktu to rašanās vietās visā Latvijā. Aicinām būt atbildīgiem, jo jebkuri atkritumi, it īpaši “ķīmiskie”, dabā atstāj būtisku piesārņojumu, ko varam novērst tikai katrs ar savu rīcību.”
Kampaņā “Nodod motoreļļu, nevis planētu!” izlietoto motoreļļu aicināti nodot ikviens interesents – auto servisi, lauku saimniecības, rūpnīcas un citi uzņēmumi vai fiziskas personas, kam ikdienā tiek uzkrātas šīs vielas. Savākšana tiek nodrošināta no kampaņas dalībnieka noteiktās adreses pēc iepriekšējas pieteikšanās, zvanot “Eko Osta” pa tel. +371 67393860 vai piesakot izvešanu mājas lapā www.ekoosta.lv. Minimālais vienā reizē bez maksas nododamais motoreļļas apjoms ir 200 litri. Lai nodrošinātu pakalpojumu bez maksas un lai pēcāk būtu iespējams īstenot savāktās motoreļļas pārstrādi, tai jābūt bez citu vielu piemaisījumiem.
“Kā ilggadējs bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Latvijā esam nosprauduši mērķi pēc iespējas novērst jebkādu ķīmisko vielu nonākšanu dabā, nodrošinot to pareizu apsaimniekošanu un pārstrādi. Sagaidām arī sabiedrības un komersantu izpratni par to, tāpēc mūsu galvenais aicinājums - nodot bīstamos atkritumus oficiālam apsaimniekošanas uzņēmumam, kurš par tālāko parūpēsies atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Caur kampaņu “Nodod motoreļļu, nevis planētu!” vēlreiz atgādinām, ka videi kaitīgo un bīstamo atkritumu nepareiza uzglabāšana un apsaimniekošana rada nopietnus riskus videi un cilvēku veselībai. Tāpēc aicinām šo mēnesi izmantot tam, lai atbrīvotu savus servisus, darbnīcas, pagalmus no uzkrātajām un izlietotajām motoreļļām, lai turpinātu savu darbību un ikdienu ar vēl lielāku atbildību pret vidi,” skaidro SIA “Eko Osta” pārstāvji.
Ikviens, kurš kampaņas laikā nodos vismaz 200 litru izlietotās motoreļļas bez citiem piejaukumiem, varēs piedalīties izlozē par 500 EUR vai divām 200 EUR dāvanu kartēm no celtniecības materiālu un auto piederumu tirgotāja SIA “Albert Berner”. Izloze par balvām notiks 15.jūnijā un informācija par laimētājiem būs pieejama www.zalais.lv. Kampaņas rīkotāji ar laimētājiem sazināsies individuāli. Kampaņas laikā iegūtie dati tiks izmantoto tikai un vienīgi kampaņas ietvaros, lai sazinātos par eļļas izvešanu un laimesta gadījumā par balvas saņemšanu.
Latvijas Zaļais punkts kopā ar “Eko Osta” un kampaņas atbalstītājiem – biedrību “Auto asociācija” un SIA “Albert Berner” - atgādina, ka bīstamos atkritumus jau to rašanās vietās jāapsaimnieko atbildīgi - jāuzglabā tikai izturīgos un drošos konteineros un pēc tam jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir izsniegta speciāla atļauja. Daļa bīstamo atkritumu ir viegli uzliesmojoši un rada paaugstinātu ugunsbīstamību. Sadedzinot motoreļļas, atmosfērā nonāk virkne kaitīgo vielu, piemēram, hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi.
* Ražotāju atbildības sistēmu sniegtā informācija par atkritumu apsaimniekošanu 2021.gadā (https://www.vvd.gov.lv/lv/media/9981/download?attachment)
Auto asociācija: pateicoties reprezentatīvā nodokļa izmaiņām, pieaugs jaunu auto reģistrācija Latvijā
Palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa, automašīnām piemērojamie nodokļi turpmāk atbilstu aktuālajai tirgus situācijai jeb pašreizējam augstākas klases vieglo transportlīdzekļu tirgus cenu līmenim. Tas nozīmē, ka standarta ģimenes klases auto vai ikdienas elektroauto visbeidzot netiktu greizi klasificēts kā luksusa prece, kuru pērkot tiek uzlikts papildus nodokļu slogs, turklāt izmaiņas veicinās jaunu auto reģistrācija Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītos priekšlikumus atzinīgi vērtē Auto asociācija.
Deviņu gadu laikā jaunu automobiļu cenām augot līdz pat 58%, savukārt pēdējos divos gados - par 27% straujās inflācijas un izejmateriālu izmaksu kāpuma dēļ, standarta automašīnas, tai skaitā, ģimenes klases auto, ir kļuvušas par luksusa preci, kam pēc esošās likumdošanas tiek piemērots reprezentatīvais auto nodoklis. Tādi ikdienas automobiļi kā, piemēram, VW Passat, Skoda Kodiaq, Ford Galaxy, Renault Trafic, Toyota RAV 4 un citi ir jau kļuvuši par luksus preci, kas nav adekvāti.
Šobrīd reprezentatīvais auto nodoklis juridiskām personām tiek piemērots gadījumos, kad vieglās automašīnas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, un saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, nodokļu sistēmas priekšrocības tik dārgām automašīnām nav pieejamas. Gan par to iegādi, gan par ekspluatāciju nodokļu maksātāji drīkst atskaitīt priekšnodokli ļoti retos gadījumos, kas rada īpaši lielu papildu slogu uzņēmējiem, kuriem ir nepieciešams iegādāties automašīnas vairumā. Vienlaikus tas līdz šim ir radījis lielu stimulu meklēt legālus un puslegālus apkārtceļus.
"Rosinātās izmaiņas ir pozitīvs signāls visai auto industrijai, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā, vienlaikus parādot nozares un uzņēmēju organizāciju veiksmīgo sadarbību ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kopīgi meklējot risinājumus un ieklausoties arī industrijas redzējumā. Izmaiņas, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa, noregulēs tirgu atbilstoši aktuālajām tirgus cenām, tiks mazināta izveidojusies greizā plaisa starp dažādu klases automašīnām. Ir pareizi, ka kūka bez ķirsīša maksā mazāk, savukārt ar - vairāk. Šīs virzītās izmaiņas dod cerību, ka turpmāk uzņēmēji tā vietā, lai reģistrētu automašīnas citās valstīs, piemēram, Igaunijā, to darīs Latvijā, turklāt varam sagaidīt lielāku aktivitāti tieši jaunu transportlīdzekļu iegādes segmentā, kas atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tajā skaitā uz valsts budžetu iekasēto nodokļu veidā, " uzsver Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Lai rosinātās izmaiņas ilgtermiņā neatstātu ietekmi uz fiskālo telpu, asociācija ir atbalstījusi arī nepieciešamību mainīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) piemērošanas principu un likmes. Piemēram, priekšlikums paredz atteikties no UVTN likmju piemērošanas atkarībā no novecojušā un mūsdienu zaļajai domāšanai neatbilstošajam transportlīdzekļa motora tilpuma, bet gan ņemot vērā transportlīdzekļa motora maksimālo jaudu kilovatos (kW). Papildus tam Auto asociācija ir rosinājusi noteikt atsevišķu fiksētu UVTN likmi ārēji lādējamiem hibrīda automobiļiem (25 eiro mēnesī) un elektroauto (15 eiro mēnesī). Kopumā UVTN likmes pēc motora maksimālas jaudas ir paredzēts noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada 1.janvāra. Pārējiem transportlīdzekļiem ir paredzēts noteikt nemainīgu likmi - 60 euro mēnesī.
Papildus reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa pārskatīšanai un palielināšanai ar 2024 gadu ir paredzēts pārskatīt regulējumu, lai uzņēmumiem netiktu piemēroti nodokļi par reprezentatīvo auto uzturēšanu pēc 5 gadiem, kad šādu auto faktiskā vērtība ir būtiski kritusies, nevis kā šodienas norma paredz mūžīgu reprezentatīvo statusu šādiem auto. Piemēram, viens no variantiem būt noteikt, ka 60 mēnešus jeb 5 gadus pēc reprezentatīvā auto lietošanas tā turētājam automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus ir ļauts uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, kamēr pirms tam gan par ekspluatāciju, gan degvielas izdevumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis.
Auto asociācija: 53% no elektroauto modeļiem tiek izstumti no tirgus absurda nodokļa dēļ
53% no Latvijā populārākajiem elektroautomobiļiem nepamatoti tiek apgrūtināti ar papildus nodokļu slogu, tos klasificējot kā reprezentatīvos auto. Reprezentatīvā auto vērtības slieksnis nav mainīts 9 gadus, bet, kāpjot transportlīdzekļu cenām, šobrīd tā saucamajā "luksusa automašīnu klasē" ierindojas automašīnas, kurām pēc būtības tur nevajadzētu atrasties. Rezultātā tiek būtiski bremzēta uzņēmēju pāreja uz zaļāku auto parku, neskatoties uz to, ka tieši transporta sektors rada vienu no lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu Latvijai izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, informē Auto asociācija.
Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro. Lēmums deviņus gadus nepārskatīt šo slieksni nu ir radījis situāciju, kad vairāk nekā puse no visiem Latvijā šobrīd pieejamajiem elektromobiļiem, tai skaitā Hyunday Iconic, KIA EV6, Toyota Proace E, Skoda Enyaq, ir virs reprezentatīvā auto nodokļa sliekšņa.
Kā norāda Auto asociācijas eksperti, kopš pēdējo reizi tika pārskatīts reprezentatīvā auto vērtības slieksnis, automašīnu cenas kāpušas par kopumā 58%. Jāņem vērā, ka inflācijas kāpums Latvijā laika posmā no 2014.gada janvāra līdz 2023.gada janvārim precēm un pakalpojumiem, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, ir sasniedzis 42,6%, savukārt inflācijas kāpums transporta patēriņa grupai aizvadīto 8 gadu laikā bijis teju 37% robežās.
"Izejmateriālu cenu pieaugums, Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais pilna mēroga karš Ukrainā, straujā inflācija ir galvenie faktori, kāpēc aizvadītajos gados esam piedzīvojuši strauju automašīnu cenu kāpumu. Pamatotais automobiļu sadārdzinājums ir radījis absurdu situāciju, jo gan liela daļa elektroautomobiļu, gan arī tautas iekšdedzes automobiļu pie tā jau saspīlētām cenām vēl tiek klasificēti kā reprezentatīvie auto, kas prasa vēl lielākus transporta iegādes izdevumus. Tas, kas savulaik bija luksuss, pārsniedzot 50 000 eiro, tagad ļoti bieži ir vidējā un objektīvā tirgus cena. Ignorēt nepieciešamību mainīt reprezentatīvā auto cenu slieksni būtu tuvredzīgi," uzsver Andris Sivickis, Auto asociācijas padomes loceklis.
Viņš papildina, ka valsts radījusi situāciju, kur no visas puses tiek domāts, kā ar dažādiem instrumentiem sekmēt pāreju uz elektroauto arī uzņēmēju segmentā, bet no otras puses netiek sakārtotas pamata lietas, kas šo procesu būtiski paātrinātu.
"Jaunajā Eiropas tiesību aktu priekšlikumu pakotnē "Fit for 55" jeb "Gatavi mērķrādītājam 55%" ir izvirzīti pat stingrāki mērķi, nekā noteikts Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam. Jau ilgstoši smagākās diskusijas ir tieši par transporta sektoru, lai Latvija samazinātu SEG emisijas, un šobrīd izskan, ka samazinājums jāpanāk 17% apmērā. Tas ir ļoti daudz, tāpēc tikai aktivitāšu kopums, motivējot uzņēmējus pāriet uz elektroautomobiļiem, var pakāpeniski tuvināt Latviju šim mērķim. Tieši tāpēc līdzās Klimata un enerģētikas ministrijas iecerei juridiskajām personām jaunu elektroauto iegādei nodrošināt grantus, ir jāpārskata arī regulējums nodokļu jomā, mainot reprezentatīvā auto cenu slieksni," pārliecināts A.Sivickis.
Auto asociācija: jāpārskata reprezentatīvā auto nodokļa slieksnis, citādi tautas automobiļi kļuvuši par luksusa preci
Deviņu gadu laikā jaunu automobiļu cenām augot līdz pat 58% straujās inflācijas un izejmateriālu izmaksu kāpuma dēļ, standarta automašīnas, tai skaitā, ģimenes klases auto, ir kļuvušas par luksusa preci, kam pēc esošās likumdošanas tiek piemērots reprezentatīvais auto nodoklis. "Šī brīža reprezentatīvā auto nodokļa slieksnis ir vēsturisks absurds, kas neatbilst esošajai tirgus situācijai un steidzīgi jāmaina. Šobrīd nepamatoti tiek sašaurināta jaunu transportlīdzekļu pieejamība," uzsver Auto asociācijas padomes priekšsēdētājs Ainārs Liljē.
Reprezentatīvais auto nodoklis juridiskām personām tiek piemērots gadījumos, kad vieglās automašīnas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, nodokļu sistēmas priekšrocības tik dārgām automašīnām nav pieejamas, un gan par to iegādi, gan par ekspluatāciju nodokļu maksātāji drīkst atskaitīt priekšnodokli ļoti retos gadījumos, kas rada īpaši lielu papildu slogu uzņēmējiem, kuriem ir nepieciešams iegādāties automašīnas vairumā.
Auto asociācijas padomes priekšsēdētājs norāda, ka kopš 2014.gada automašīnu cenas ir piedzīvojušas ievērojamu kāpumu par kopumā 58%. Analizējot jaunu transportlīdzekļu cenu kāpumu aizvadītajos gados, jāsecina, ka 2021.gadā to ietekmēja Covid-19 pandēmija, automašīnu cenām kāpjot par 9%. Pērn savu ietekmi deva ne tikai pandēmijas radītās sekas, bet arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tāpēc 2022.gadā cenas jauniem transportlīdzekļiem palielinājās par 12%. Vērtējot inflācijas kāpumu Latvijā laika posmā no 2014.gada janvāra līdz 2023.gada janvārim, var secināt, ka kopējā inflācija precēm un pakalpojumiem ir kāpusi par 42,6%, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem. Tāpat CSP dati rāda, ka inflācijas kāpums transporta patēriņa grupai laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2023.gada janvārim ir 36,9%.
"Arī prognozes par 2023.gadu nav pozitīvas - cenas varētu kāpt vēl par vismaz 8%, un cenu straujo kāpumu galvenokārt veicina izejmateriālu sadārdzinājums. Piemēram, metāla cenas kopš 2014.gada, kad pēdējo reizi tika paaugstināts reprezentatīvais auto nodokļa slieksnis, ir augušas par 78%, niķeļa - par 65%, alumīnija par 43%, savukārt gumijas - par 35%. Tāpat ir augušas arī automašīnu izgatavošanas izmaksas, piemēram, enerģijas cenu kāpums ir sasniedzis 83%, kamēr loģistikas izmaksas kāpušas par 150%. Kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara Ukrainā ir pārtraukta dzelzs, palādija un niķeļa iegāde no Krievijas, kas turpina apgrūtināt un sadārdzināt automašīnu izveides procesus. Pircējiem tas nozīmē, ka tādi ikdienas automobiļi kā, piemēram, VW Passat B, Skoda Kodiaq D, Ford Galaxy, Renault Trafic D, Toyota RAV 4 un citi ir kļuvuši par luksus preci, kas nav adekvāti," uzsver Auto asociācijas padomes priekšsēdētājs A.Liljē.
Faktiski Latvijas uzņēmējiem tas nozīmē neizdevīgus risinājumus automašīnu iegādei standartizētā un novecojušā reprezentatīvā auto nodokļa sliekšņa dēļ. "Aizvien vairāk uzņēmēji meklē izdevīgākus risinājumus, reģistrējot automašīnu citās valstīs vai izvēloties pirkt nevis jaunus, bet mazlietotus automobiļus. Tāpat nesamērīgā sliekšņa dēļ tiek kropļota konkurence, pastāv milzu birokrātija un resursu minimāla atdeve. Rezultātā zaudētāja ir Latvijas valsts neiekasēto nodokļu dēļ," saka A.Liljē.
Vēl viena samilzusi problēma reprezentatīvā auto sliekšņa kontekstā ir fakts, ka, pārdodot "luksusa" klases automobili, reprezentatīvais nodoklis ir jāmaksā atkārtoti. "Faktiski iegādātais automobilis nekad nezaudē savu reprezentatīvā automobiļa statusu, jo, saskaņā ar spēka esošo likumdošanu, reprezentatīvā automobiļa vērtību nosaka pēc tā iegādes vērtības vai grāmatvedības uzskaites vērtības visā automobiļa lietošanas laikā. Tas nozīmē, ka, pārdodot automobili, kuram jau vienreiz ir piemērots reprezentatīvais auto nodoklis, tāds tiks piemērots atkāroti un faktiski par automašīnu nodoklis tiks samaksāts dubultā, kas ir absurdi," skaidro A.Liljē.
Auto asociācija: auto dīleru ieguldījumi servisu gatavībai strādāt ar elektroauto sasniedz jau 1.8 miljonus eiro
Neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati. Tieši tāpēc dīleri jau šobrīd mērķtiecīgi ievieš standartus, bez kuru ievērošanas e-auto pārdošana nav iespējama. Diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā strādājošās kompānijas ir ieguldījušas jau 1.8 miljonus eiro un 70% Auto asociācijas biedru ir gatavi elektromobiļu apkopei un remontam, informē asociācijā.
Gan Eiropas Savienības līmenī, kura vēlas dekarbonizēt transportu un tā ražošanu, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.
Visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Var prognozēt, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.
Servisi nav gatavi vai… tomēr ir?
Ko nozīmē oficiāla dīlera pielāgošana elektromobiļu tirdzniecībai? Neatkarīgi no tā, cik katra ražotāja piedāvājumā ir elektrisku vai elektrizētu modeļu, tie saviem dīleriem ir izstrādājuši noteiktus standartus, bez kuru ievērošanas e-auto pārdošana nav iespējama.
"Lai nodrošinātu atbilstību, oficiālajam pārstāvim ir jāiegādājas aprīkojums, kas nepieciešams diagnostikai un remontam, jāiekārto droši darba apstākļi, kas nepieciešami, lai strādātu ar augstsprieguma elektrotehniku, un jāierīko uzlādes stacijas, kā arī jāveic personāla apmācība. Apmācības programmu nodrošina autoražotāji, un tā tiek īstenota reģionālo importētāju līmenī.Latvijā pēdējā pusgada laikā publiskajā telpā vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā strādājošie uzņēmumi nav gatavi apkalpot elektromobiļu īpašniekus. Tas neatbilst patiesībai, " uzsver Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents.
Viņš piapildina, ka 70% Auto asociācijas biedru ir gatavi elektromobiļu apkopei un remontam, un tie, kuri gatavību nevar apliecināt, ir uzņēmumi, kuru pārstāvēto ražotāju portfelī vēl nav elektromobiļu. 80% asociācijas biedru ir reģistrējušies elektromobiļu iegādes atbalsta programmas izmantošanai.
"To, kādā apjomā dīleri gatavojas elektriskajam transportam, apliecina arī investīcijas: jau pieminētajā aprīkojumā, apmācībā un uzlādes punktos Latvijā strādājošās kompānijas ir ieguldījušas 1,8 miljonus eiro, " akcentē A. Kulbergs.
Šeit jāpiemin, ka elektromobiļu remontam ir trīs iespējamie līmeņi. Pirmajā automobili var pieņemt apkopē, bet nav atļauts strādāt ar elektriskās piedziņas komponentiem. Otrajā līmenī ir atļauts veikt visu veidu darbus, izņemot akumulatora remontu. Ja tas nepieciešams, akumulatoru var noņemt un nosūtīt uz remontu. Ja serviss ir akreditēts darbam trešajā līmenī, dīlera servisa speciālisti var veikt akumulatora remontu. Praksē tas nozīmē, ka, konstatējot atsevišķa bloka defektu, dīlera tehniskais speciālists pats var veikt tā nomaiņu.
Nākotnes speciālistu jautājums
Elektromobiļu īpatsvara pieaugums rada nebijušu situāciju ar speciālists kvalifikāciju. Ja agrāk mehāniķis un elektriķis bija divas dažādas profesijas, tad darbs ar elektromobiļiem pieprasa šo prasmju kombināciju, un kopumā inženiertehnisko zināšanu līmenim ir jābūt augstākam.
Nepieciešamo speciālistu sagatavošana nav un nevar būt tikai auto tirgotāju problēma. Atbilstošu mācību programmu izstrādē iniciatīvai ir jānāk gan no tehniskajām koledžām, gan universitātēm, tāpēc zināmā mērā ir nesaprotami, kāpēc servisu kvalifikācijas kritika izskan, piemēram, no Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvja puses.
Tomēr, neskatoties uz zināmu nenoteiktību, šajā jomā ir vairākas labas ziņas. Pirmkārt, nav šaubu, ka pēc šāda veida speciālistiem būs liels pieprasījums, un tiem, kuri izvēlēsies jaunās paaudzes automobiļu tehniķa vai inženiera profesiju vai pārkvalificēsies atbilstoši jaunajām prasībām, par darba trūkumu nebūs jāsūdzas. Otrkārt, pieprasītiem speciālistiem nav jāraizējas par darba samaksu.
"Auto asociācija pastāvīgi nodarbojas ar tirgus attīstības modelēšanu, un saskaņā ar mūsu prognozēm 2040.gadā elektriski vieglie automobiļi Latvijā veidos 35% autoparka. Runa nav par jaunajiem spēkratiem, bet par pilnīgi visiem, kas reģistrēti Latvijā. Šī prognoze vien norāda, ka speciālistiem pavērsies ārkārtīgi plašs darba lauks," uzsver A. Kulbergs.
Patērētāju intereses - vai jauni ierobežojumi?
Viena no elektromobiļu ieviešanas blaknēm ir samazināts apkopes darbu apjoms. Jā, elektromobiļiem ir sarežģīta elektriskās piedziņas vadības elektronika, taču kustīgu mehānisko daļu ir daudzkārt mazāk. Piemēram, elektriskajam auto nav eļļošanas un izplūdes sistēmas, pateicoties bremžu enerģijas rekuperācijai, būtiski samazinās darba bremžu noslodze u.tml.
Tāpēc var saprast automobilistus, kuriem rodas jautājums, vai autoražotāji savus klientus nesavažos ar obligātiem oficiālo pārstāvju pakalpojumiem, tādā veidā kompensējot sarūkošus ieņēmumus.
"Autoražotāji šīs izmaiņas labi apzinās, tāpēc jau ilgāku laiku notiek darbs pie jaunu pakalpojumu un ieņēmumu pozīciju izveides. Jau tagad var droši prognozēt, ka tas lielā mērā izpaudīsies kā jaunu funkciju pagaidu pieslēgšana vai permanenta uzstādīšana gluži tāpat kā tas izdarāms modernajās mobilajās ierīcēs, kur pēc vajadzības var uzstādīt noteiktu lietotni," stāsta A.Kulbergs.
Otrkārt, Eiropas Savienība pakalpojumu tirgu regulē tādā veidā, lai patērētājam būtu izvēle, un, tāpat kā lietotos automobiļus tagad var apkopt un remontēt ārpus oficiālo pārstāvju tīkla, arī elektromobiļu apkopi varēs veikt uzņēmumos, kas specializējušies šādu pakalpojumu sniegšanā.
Tiesa, lai tas notiktu, autoservisiem būs nepieciešama pārkārtošanās kā tehniskā aprīkojuma, tā kvalifikācijas ziņā, lai nepieļautu drošības riskus.
Vēl viena joma, kur vajadzīgas pārmaiņas, ir glābšanas dienestu darbs. Latvijā glābējiem ir pietiekamas prasmes un pieredze, lai sniegtu palīdzību, ja smagā negadījumā iekļuvis iekšdedzes spēkrata vadītājs un pasažieri, taču elektromobiļi akumulatora dēļ rada daudz augstāku ugunsdrošības risku un tam atšķiras konstrukcija, tāpēc te nepieciešama plaša sadarbība starp nozari, glābšanas dienestiem, un ir jāveic izglītošanas darbs patērētāju informēšanai.
Atrisinot šos jautājums, elektromobiļu ceļš pie patērētājiem būs daudz gludāks, un bezizmešu transporta priekšrocības - uzlabotu gaisa kvalitāti, zemāku trokšņu līmeni un citus - sabiedrība varēs droši baudīt drīzāk.
2022. gads, kad pircēju ir vairāk par auto
2022. gada jaunu pasažiera auto reģistrācijas pozitīvi pārsteidza ar tirgus pieaugumu. Gada sākums sākās pozitīvi ar kāpumu janvāra (+20,4%) un februāra (+2,4%) mēnešos, kas izskaidrojams ar 2021. gada COVID pandēmijas mājsēdi. Tālāk gada turpinājumā martā (+0,8%) un aprīlī (-7,2%) tika piedzīvota ģeopolitiskā satricinājuma izraisīta tirgus sabremzēšanās, Krievijai izraisot karu Ukrainā, radot šoku un neziņu pircējiem un ražošanas komponentu iztrūkumu. Vasara iesākās ar mērenu tirgus kāpumu un mainīgām sekmēm vasaras izskaņā, jūlijā piedzīvojot kritumu (-5,8%), tad rudenī strauju kāpumu septembrī (+39,7%), oktobrī pat neredzētu izaugsmi (+61,1%) un novembrī rekordlielu lēcienu (+73,6%) , kas ļāva gadu noslēgt ar 16 708 vienībām un +16,5% tirgus palielinājumu salīdzinot ar COVID pandēmijas 2021.gadu. Tāpat gada kopējo rezultātu ir ietekmējusi lielo korporatīvo klientu (autonomas, koplietošanas platformas, valsts iepirkumi) iepirkumu pieaugums (+108%), bet gada nogalē pat +186%. T.sk. vislietāko ietekmi ir devusi CityBee, Valsts policijas, Latvenergo un Bolt Services autoparku atjaunošana.
Kopumā 2022. gada tirgus apjomi pietuvojās 2019. gada pirms pandēmijas rezultātam. Krievijas kara Ukrainā izraisītās sekas neļāva saražot un piegādāt automašīnas, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu. “2022. gads ieies vēsturē ar situāciju, kad pieprasījums stipri pārsniedza piedāvājumu. Auto cenas piedzīvoja strauju pieaugumu, kā rezultāts izejmateriālu deficītam un inflaktoriskam cenu pieaugumam. Ierastās atlaides un automašīnu izvēle no krājuma pazuda no “ēdienkartes”, tūlītējus pirkumus nomainīja pasūtījumi un garie piegāžu termiņi. Tas radīja nopietnas izmaiņas auto tirgū, liekot pircējiem iegādāties to, kas pieejams. Kā risinājumu klienti meklēja alternatīvas par ko liecina, piemēram, lietotu tirgus pieaugums mazlietotu a/m segmentā līdz 1 gada vecumam. Privātpersonas un uzņēmumi bieži vien nebija gatavi gaidīt gadu un vairāk, lai iegādātos jaunu a/m no ražotāja pārstāvja un meklēja piegādes iespējas sekundārajā tirgū. Īpaši tas attiecas uz Tesla, Audi, MB, BMW zīmoliem, bet arī Hyundai, Toyota, Peugeot.” skaidroja Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs.
Zīmolu sacensībā līderpozīcijas saglabāja Toyota (+21,6%), bet Volkswagen (+41,5%) apsteidza Škoda, kas piedzīvoja tirgus daļas kritumu. Milzu izrāvienu veica Dacia marka, realizējot 952 a/m (+83,4%) un paceļoties par veselām 5 pozīcijām uz 4. vietu. Vērtējot degvielas tipus, jāmin, ka dīzeļa auto skaits samazinājies par -9,7%, bet dīzeļu daļa starp visiem degvielu veidiem ir samazinājusies no 27% uz 21%. Tai pat laikā būtiski ir kāpis spraudņa hibrīdu PHEV a/m skaits, no 137 vienībām uz 301 auto.
2022. gads īpaši jāatzīmē ar straujo elektroauto reģistrāciju kāpumu (+158,6%). Šāda izaugsme veidoja vēsturiski augstāko tirgus daļu 6,39% (2021 - 2,88%). Tā gan joprojām ir divas reizes mazāka kā ES valstu vidējā. Gadā kopā tika realizēti 1068 jauni auto ar elektrisko piedziņu un tas vistiešākajā veidā ir rezultāts veiksmīgai VARAM realizētai privātpersonu atbalsta programmai, kā arī vispārējai interesei autobraucējiem pāriet uz videi draudzīgu un modernu transportu. Privātpersonu darījumi veidoja 47% no visiem pircējiem pretstatā 26% gadu iepriekš!
Par līderi elektroauto tirdzniecībā izvirzījās Nissan ar 196 a/m (+575%), kā otrais Audi ar 126 a/m (+350%), sekojot Volkswagen ar 116 a/m (+87,1%). No visiem Nissan gandrīz 50% ir Nissan Leaf, kas piegādāti korporatīvajiem klientiem, no tiem lielākā daļa Latvenergo un Latvijas Pasts. Lielais pārsteigums un jaunpienācējs elektroauto konkurencē bija zīmols Cupra ar 75 vienībām. Atkrītot uz 4. vietu, līderpozīciju tirgū zaudēja Škoda (-5,45%). Tas ir izskaidrojams ar ražošanas jaudām un piegāžu izaicinājumiem.
Kā tiešs rezultāts straujam elektroauto kāpumam, ir būtiski samazinājies vidējais CO2 izmešu rādītājs, kas pagājušajā gadā bija 136,3 CO2 g/km (2021 - 143,4 CO2 g/km). Savukārt emisiju daudzums parkam ar iekšdedzes motoriem ir saglabājies gandrīz mainīgs 145.6 CO2 g/km (2021 - 147.7 CO2 g/km). Tas tikai vēlreiz apliecina atbalsta finansējuma nozīmi emisiju samazināšanā.
Vieglais komercauto piedzīvoja kritumu ar reģistrētām 2406 vienībām (-5,1%), kas samazinājās uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un faktiski turpinājās viscaur 2022. gadam. Tas saistīts ar uzņēmumu nedrošību ģeopolitiskās situācijas, energoresursu krīzes un straujās inflācijas ekonomikā.
Tirgus līderpozīcijas saglabāja gan Renault un Toyota zīmoli.
Būtiski palielinājies vieglās kravas elektroauto piedāvājums no 4 modeļiem 2021. gadā uz 10 modeļiem 2022. gadā. Vieglā komercauto tirgus apjomu lielā mērā ir noteikuši vairāki lieli iepirkumi VanWorks (100 MB Sprinter, Vito), NBS (87 Nissan Navara), Omniva (65 Renault Master) un Latvijas Pasts (82 Renault Master).
“No COVID pandēmijas neatguvušos auto ražošanas nozari, bez atelpas, iedragāja Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas jau esošam auto deficītam un augošām ražošanas cenām pievienoja izsludinātās sankciju pakotnes Krievijai, ietekmējot izejmateriālu pieejamību un noieta tirgus. Izraisītā energoresursu krīze un straujā inflācija atstās savu iespaidu uz autotirgus attīstību 2023 gadā. Dzīvojam konstantā pārmaiņu laikā, kas liek auto tirgotājiem pastāvīgi pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, lai apmierinātu klientu vajadzības.” raksturo nozares situāciju Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs.
Valsts šobrīd ņirgājas par 36 000 cilvēku ar kustību traucējumiem
Latvijā saņemt invalīdu stāvvietas atļauju cilvēkiem ar kustību traucējumiem uz noteiktu laika periodu pēc operācijas vai nelaimes gadījumiem praktiski nav iespējams, jo, kamēr iestādes apstiprina invaliditāti, bieži vien cilvēkam ratiņkrēsls vai kruķi nav vairs nepieciešami, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, A.Kulbergs uzskata, ka valstī ir jāmazina bezjēdzīgā birokrātija un jāatvieglo cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļuve infrastruktūras izmantošanai.
Pēc avārijas A.Kulbergs pieredzēja apgrūtinošu procesu, kad, cenšoties iegūt invalīda stāvvietas atļauju, bijis liecinieks milzu birokratizācijai. “Pēc avārijas periods manā dzīvē ir bijis pietiekami smags. Man bija jāmācās 5 mēnešus pārvietoties pa invalīdiem nepiemērotajām Rīgas ielām ar ratiņkrēslu, no jauna būs jāmācās staigāt un jāiet uz neskaitāmām fizioterapijas nodarbībām. Paralēli tam sapratu, ka mēs ņirgājamies par 36 000 cilvēkiem ar kustību traucējumiem visā Latvijā un tik pat ar īslaicīgiem kustību traucējumiem, pazemojot viņus ar pilnīgi bezjēdzīgu un apgrūtinošu procesu ar invaliditātes apliecības un secīgi stāvvietas iegūšanu. Pēdējais, ko cilvēkiem ar apgrūtinātu kustību vajag, ir nepieciešamība staigāt no vienas valsts iestādes uz otru,” uzskata A.Kulbergs.
Ja kāda iemesla dēļ ir radusies nepieciešamība pēc invalīda stāvvietas apliecības saņemšanas, cilvēkam ar īslaicīgiem kustību traucējumiem traumas vai avārijas dēļ tas praktiski nav iespējams, savukārt cilvēkiem ar pastāvīgo invaliditāti ir jārēķinās ar sarežģītu, ilgu un ikgadēju birokrātisku procesu. No sākuma ir jāsaņem nosūtījums no ģimenes ārsta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (Valsts komisija). Valsts komisijai pēcāk ir jāiesniedz iesniegums ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, iesniegumam pievienojot ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju un citus medicīniskos dokumentus pēc nepieciešamības. Tas vidēji aizņem 1,5 mēnešus. Ja ir nepieciešams saņemt Invalīdu stāvvietas karti, pēc tam ir jādodas arī uz CSDD.
“Ja esi pēc avārijas izrakstīts no slimnīcas ar kruķiem vai ratiņkrēslā, tad rēķinies, ka izmantot invalīdu stāvvietu tev traucē likums. Dodoties pēc zālēm, uz fizioterapiju, ārsta vizīti vai vienkārši pēc pārtikas, visu stāvlaukumu var nākties šķērsot ar kruķiem vai ratiņkrēslu, jo iegūt tikai invalīdu stāvvietas atļauju ir neiespējami. Cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi, ikdienā jau tā ir grūti pārvietoties pat pa savu dzīvesvietu. Tomēr viņi ir spiesti gaidīt rindās, braukt no vienas iestādes uz otru, lai saņemtu primāri nepieciešamo atļauju, kas atvieglo tālāko ikdienas pārvietošanos. Sistēma piespiež cilvēkus nepakļauties noteikumiem un pēcāk viņus par to soda,” pauž A. Kulbergs.
Auto asociācijas prezidents akcentē, ka šādam procesam cauri katru gadu no jauna ir spiesti iet cilvēki ar kustību traucējumiem vai invaliditāti uz mūžu. “Paradoksāli, bet fakts – mēs esam traģiski birokratizējuši tik elementāru lietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī cilvēki ar invaliditāti no dzimšanas ir spiesti katru gadu pierādīt Valsts komisijā, ka nav notikuši brīnumi un viņiem nav ataugusi neesoša ekstremitāte vai atjaunojusies no dzimšanas zudusī redze,” piebilst A. Kulbergs.
Risinājums – ārstējošais ārsts izsniedz invalīdu stāvvietas atļauju
Latvijā ir izbūvēta plaša invalīdu stāvvietu infrastruktūru pie tirdzniecības, pārtikas, izklaides un citiem objektiem. Diemžēl šī infrastruktūra ikdienā netiek izmantota un stāvvietas ir tukšas, jo cilvēki ir spiesti iet cauri birokrātijas labirintam, lai nonāktu līdz atļaujas izsniegšanai. Rezultātā cilvēki ar kustību traucējumiem ir spiesti pārkāpt noteikumus, novietojot transporta līdzekli ērtākā vietā. A.Kulbergs uzskata, ka risinājums ir ļaut pilnvarotam ārstējošam ārstam uz laiku, kamēr pacientam ir atvērta slimības lapa, izsniegt invalīdu stāvvietas atļauju.
“Ir daudz cilvēku, kuri pēc smagām operācijām vai citām traumām uz ierobežotu laiku ir spiesti pārvietoties ar kruķiem vai ratiņkrēslos. Viņi bieži nevar gaidīt mēnesi un vairāk, lai saņemtu nepieciešamo invaliditātes apliecību un nodrošinātu sev ērtāku pārvietošanos ikdienā, tāpēc, ļoti iespējams, atmet visam ar roku un faktiski savu dzīvi uz šo laiku neatvieglo. Manuprāt, valsts šo procesu varētu padarīt elementārāku, ļaujot ārstējošajam ārstam izsniegt invalīdu apliecību cilvēkiem, kuriem kustību traucējumi ir īslaicīgi, uz slimības lapas laiku,” uzsver Auto asociācijas prezidents.