Nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai
Šobrīd transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu ar 37% no visām nozarēm. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2023. gadam tās samazināt par 17%, salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas “valsts piepūles”.
No visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām. “Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai,” akcentē A.Kulbergs.
Statistika rāda, ka 2022.gadā Latvijas autoparkā bija 24 357 smagie komerctransportlīdzekļi, no kuriem vien 44% jeb 10 737 bija ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu. Jānorāda, ka “Euro 5” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2009.gada 1.septembra un visām jaunajām reģistrācijām no 2011.gada 1.janvāra, bet “Euro 6” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2014. gada septembra un jaunajām reģistrācijām no 2015.gada septembra.
“Šobrīd 56% no visām Latvijā reģistrētajām smagājām automašīnām ir vairāk nekā 13 gadus vecas. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravas seglu vilcēju veic kravas pārvadājumus uz ārvalstīm, tādēļ, ja vērtē pēc to smago automašīnu skaita, kas pamatā pārvietojas Latvijas teritorijā, tad vien ap 20% smago automašīnu ir ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu,” skaidro Auto asociācijas prezidents.
Valsts līmenī šobrīd ir ieviestas vai tiek plānots ieviest dažādas atbalsta programmas gan nulles emisiju transportlīdzekļu iegādei, gan elektromobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai, taču tās ir tēmētas uz visiem transportlīdzekļu tipiem, izņemot smago komerctransportu. “Neskatoties uz atbalsta programmu neesamību, valsts var veicināt smagā komerctransporta zaļināšanu paredzot, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas lielāku diferencēšanu starp “Euro 6” automobiļiem un zemāku standartu komercauto, tāpat nosakot, ka publiskajos būvniecības un ceļu būves iepirkumos kravas pārvadājumi tiek vesti tikai ar vismaz “Euro 6” emisijas standarta kravas automašīnām, kā arī ieviešot zemo emisiju zonas pilsētās,” norāda A. Kulbergs.